Dalies

Darbinieku labsajūta vienmēr ir bijusi svarīga, un mūsdienās, iespēju laikmetā, tas ir vēl svarīgāk, jo darba ņēmējam ir daudz vairāk iespēju, kur strādāt, tādējādi izvēle noteikti būs par labu darbavietai, kurā viņš jūtas labāk. Tieši tādēļ darba devējam ir svarīgi jau laicīgi uzzināt par savas komandas sajūtām darba vidē, bet kā visefektīvāk to izmērīt? Mēģināsim apskatīt populārākos un varbūt netik zināmos, bet interesantos risinājumus.

Rakstiskās aptaujas

Bieži vien mūsdienās, ja nepieciešams uzzināt cilvēku viedokli par konkrētu tematu, ir iespējams dažās minūtēs izveidot aptauju, izmantojot dažādus līdzekļus (Google Forms, Typeform utt.). Tiesa, lai iegūtu ticamus rezultātus, uz kuriem patiešām var paļauties, jautājumiem jābūt ļoti kārtīgi pārdomātiem un pielāgotiem tā, lai ar vienu jautājumu no cilvēka izvilktu iespējami daudz noderīgas informācijas, tajā pašā laikā pārāk negarlaikojot viņu, lai nodrošinātu aptaujas izpildi līdz galam. Rakstiskās aptaujas var būt labs rādītājs, lai noteiktu reālo situāciju darbavietā, tomēr ir jāņem vērā vairāki būtiski faktori, lai tas notiktu pēc iespējas kvalitatīvāk. Ir kārtīgi jāpārdomā aptauju biežums, to saturs un nepieciešams veikt rezultātu analīzi. Nedrīkst ar aptaujām pārslogot darbinieku, jo tas visticamāk radīs pretēju efektu, un to rezultāti paliks arvien mazāk ticami. Par saturu jau iepriekš runājām, bet izanalizēt iegūtos rezultātus ir ļoti svarīgi, lai pēctam būtu iespējams izstrādāt rīcības plānu, lai situāciju darbavietā uzlabotu.

1 pret 1 mutiskās pārrunas

Tieša komunikācija cilvēku starpā ir pierādījusi sevi kā efektīvāku metodi kā iegūt infromāciju nekā dažādas aptaujas. Ne tikai darba devējam ir vieglāk uzzināt par noskaņojumu darbavietā un katra darbinieka labsajūtu, bet arī darba ņēmējam ir labāka sajūta, jo ir skaidrs, ka viņa viedoklis un domas ir sadzirdētas, nevis ķeksīša pēc atkal atsūtīta aptauja, kuru nepieciešams aizpildīt. Patiesībā šī personalizētā pieeja katram darbiniekam vien jau var celt viņu labsajūtu, jo tas parāda, ka uzņēmums rūpējas par savu kolektīvu, kas rada labāku kopējo atmosfēru darba vidē. Lielākās kompānijās šāda metode ir daudz laikietilpīgāka un sarežģītāka lielā darbinieku apjoma dēļ, kas var bieži atturēt no tās pielietošanas, tomēr efekts tik un tā ir ļoti līdzīgs jau iepriekš minētajam.

Aplikācijas un dažādas platformas

Ir dažādas iespējas gan viedtālruņos, gan datoros lejuplādēt aplikācijas, kurās regulāri iespējams atzīmēt, kā pagājusi diena un pievienot komentāru, kādēļ tieši tā, kas vēlāk tiek apkopots un nodots tālāk analizēšanai. Līdzīgi kā veikalos vai citās pakalpojumu sniegšanas vietās iespēja atzīmēt, kāda bija klienta pieredze, darbotos arī darbavietā. Pirms ienākšanas un iziešanas no ofisa iespējams elektroniski vienotā planšetdatorā atzīmēt dienas pašsajūtu. Ar to šīs metodes ir daudz efektīvākas nekā iepriekš minētās, jo darbinieku labsajūta tiek mērīta gandrīz katru dienu, nevis vienreiz mēnesī, pusgadā vai pat gadā. Tādējādi ir iespējams arī savilkt paralēles ar tajā brīdī notiekošajiem procesiem darbavietā, kā arī darba apjomu utt.

Citi interesanti risinājumi

Risinājumus mazākiem uzņēmumiem (piemēram, <20 darbinieki), kuriem arī varbūt nav tik daudz līdzekļu, ko investēt dažādu elektronisko risinājumu izveidē, ir iespējams atvasināt no iepriekš apskatītajiem. Piemēram, aplikācijas vietā, pametot darbavietu, darbiniekam jāiemet galda tenisa bumbiņa tajā traukā, uz kura norādītais labsajūtas līmenis visprecīzāk raksturo esošo situāciju, un tad tās var izskaitīt un redzēt situāciju, kā konkrētā diena ir pagājusi. Vēl papildus tam ir iespējams ieviest speciālu ieteikumu vai uzmundrinājuma kastīti, kur vienā iespējams darbiniekiem iemest ieteikumus, kā pilveidot darba vidi, bet no otras viņiem ir iespējams paņemt kādu kolēģu uzrakstītu joku vai uzmundrinošu frāzi gadījumā, ja diena nav pagājusi tik veiksmīgi.
Ja tā padomā, tad patiesībā ir vēl daudz dažādu risinājumu, kurus iespējams ieviest atbilstošāk katrai situācijai. Ko ir svarīgi atcerēties? Svarīgi ir regulāri noskaidrot darbinieku pašsajūtu, lai varētu veikt kvalitatīvākus secinājumus, tomēr ir būtiski arī nepārslogot viņus ar pārāk biežām un apjomīgāk aptaujām, lai nezaudētu iegūto rezultātu ticamību. Uzlabo darbinieku labsajūtu ar virtuāliem izaicinājumiem.