Month: September 2018

Kur pieejami kredīti ar sabojātu kredītvēsturi?

ātrie kredīti comparo

Kredīti ar sabojātu kredītvēsturi ir pieejami Latvijā pie vairākiem aizdevējiem. Šajā rakstā noskaidrosim, kādi ir nosacījumi un kur atrast šos aizdevējus!

Kas ir kredīts ar negatīvu kredītvēsturi?

Kredītvēsture parāda katra cilvēka spēju veikt dažādus maksājumus laikā. Tas neattiecas tikai uz ātro kredītu aizdevumu atmaksu, bet arī, piemēram, mobilo sakaru rēķinu apmaksu. Visa šī informācija parādās kredītvēsturē un dati par to saglabājas līdz pat 10 gadiem. Gadījumā, ja persona ar negatīvu kredītvēsturi vēlas noformēt aizdevumu, nepieciešams atrast aizdevēju, kurš piedāvā šāda veida iespēju.

Vai ir iespējams aizņemties ar negatīvu kredītvēsturi?

Labā ziņa ir tāda, ka ikvienam ir iespēja aizņemties arī ar sabojātu kredītvēsturi. Protams, tādā gadījumā nepieciešams ņemt vērā arī to, ka aizdevējs ir tiesīgs piemērot striktākus aizņemšanās nosacījumus, ja aizņemies ar sliktu kredītvēsturi. Vislabākie un izdevīgākie aizdevumi, protams, tiks piedāvāti personām, kuru kredītvēsture ir pozitīva.  Kredīti parādniekiem ir pieejami pie vairākiem aizdevējiem.

Kur atrast kredītus ar negatīvu kredītvēsturi?

Lai atrastu, kurš no aizdevējiem piedāvā iespēju aizņemties ar negatīvu kredītvēsturi, ir vērts salīdzināt visus aizdevējus, lai atrastu piemērotāko variantu tieši sev. Comparo kredītu salīdzināšanas portālā iespējams ātri un ērti iegūt visu nepieciešamo informāciju par aizdevējiem un to aizņemšanās nosacījumiem. Šeit atradīsi informāciju arī par to, kuri aizdevēji Latvijā piedāvā iespēju aizņemties arī ar negatīvu kredītvēsturi.

Kredītu apvienošana – vērts apdomāt

Gadījumā, ja tev ir vairāki aktīvi aizdevumi un nespēj veikt to apmaksu, ir vērts padomāt par to, kā apvienot visus aizdevumus vienā. To sauc par kredītu apvienošanu. Tā ir iespēja apvienot visus aizdevumus vienā maksājumā un veikt maksājumu tikai par vienu aizdevumu, kurā iekļauti visi iepriekšējie. Tādā veidā būs iespējams atvieglot kredīta atgriešanas procesu.

Kā aizņemties kredītu?

Ja tev nepieciešams patēriņa kredīts ar sliktu kredītvēsturi, tad pirmais solis, lai varētu atrast piemērotāko risinājumu, protams, ir aizdevēja izvēle. Kad izvēlies aizdevēju, noteikti pievērs uzmanību sekojošiem kritērijiem:

  • Aizdevuma minimāla un maksimālā summa
  • Aizdevuma procentu likme
  • Aizdevuma atgriešanas termiņš
  • Reģistrācijas maksa
  • Vecuma ierobežojums

 

Visi šie faktori ir svarīgi, lai atrastu piemērotāko aizdevēju. Izvēloties labāko aizdevēju, noteikti ir vērts uzzināt kāda ir aizdevuma minimālā un maksimālā summa, kā arī kāda ir aizdevuma procentu likme. Tādā veidā uzzināsi, vai konkrētais aizdevuma piedāvājums tev ir izdevīgs vai tomēr nē. Protams, svarīgi pievērst uzmanību arī pārējiem aizdevuma nosacījumiem, lai saprastu, vai šis variants ir tev piemērots.

Comparo salīdzināšanas portālā visa šī informācija par katru aizdevēju ir pieejama apkopotā veidā, tāpēc tādā veidā iespējams ietaupīt laiku uz aizdevēju salīdzināšanu. Šeit atradīsi informāciju par to, kuru aizdevēju piedāvājumā ir kredīti parādniekiem. Tāpat šajā lapā atradīsi arī visu nepieciešamo informāciju, lai uzzinātu par katru aizdevuma veidu un tā aizņemšanās nosacījumiem.

Jāņem vērā arī tas, ka ar sliktu kredītvēsturi būs pieejami īstermiņa aizdevumi, bet ilgtermiņa kredīti ar sliktu kredītvēsturi nav tik izplatīti.

Kur aizņemties ātro kredītu ar sabojātu kredītvēsturi?

Kā jau minējām, kredīti ar sabojātu kredītvēsturi ir pieejami pie vairākiem aizdevējiem Latvijā. Lai atrastu sev piemērotāko variantu, no sākuma salīdzini visus iespējamos variantus un tad veic kredīta noformēšanu. Tādā veidā varēsi ietaupīt gan laiku, gan arī naudas līdzekļus.

{ Comments are closed }

Aikido bērniem – kā to vislabāk iemācīt?

Aikido bērniem

Renato Filippins shihan uzsāka Aikido 1963. Pirmais sensei bija Masahiro Nakazono sensei un Nobuyoshi Tamura sensei. Laikā no 1968. gada līdz 1971. gadam viņš mācījās TK Chiba sensei Anglijā, un 1971. gadā to popularizēja Tamūra Sensei. Šimanam bija arī attiecības ar Hiroshi Tada sensei un Ikeda Masatomi sensei. Viņš piedalījās Šveices Aikikai dibināšanas sanāksmē 1969. gadā un strādāja kā Šveices Aikikai tehniskais sekretārs no 2001. līdz 2006. gadam. Viņš izveidoja Aikikai St. Gallen 1971. gadā, kas ir viens no veiksmīgākajiem aikikai Šveices dojos. Filippins Šihans ir arī oficiālais Aikido universitātes St. Gallen skolotājs un regulāri organizē seminārus vairākās Vācijas universitātēs un citur Eiropā.

Kopš 2007.gada viņa kopā ar savu sievu Amadea Thoma sensei ir vadījusi Aikido bērnu grupu St.Gallenā, kurā pašlaik ir 100 bērni. Bērnu grupa tika iepazīstināta ar Waka sensei vizīti St. Gallen 2014. gada septembrī.

Vanesa Radd: Vai jūs varat sākt, daloties ar mums par savu pieredzi, uzsākot bērnu nodarbības pie jūsu dodžo? Kā tas notika?

Renato Filippina: 2007. gadā es sāku bērnu klasi ar savu sievu, Amadea Thoma sensei. Es biju mēģinājis vienreiz to darīt vienatnē 1984.gadā, bet es, iespējams, nebija gatavs pieņemt šādu izaicinājumu šajās dienās. Ar sievietes-vīrieša kombināciju kā skolotāju tas pēdējo 10 gadu laikā mums izrādījās ļoti veiksmīgs partneris.

2007. gadā mēs sākām tikai divus bērnus; Tajā laikā mēs nolēmām sākt klasi 7 gadus veciem. Grupa dubultojās gandrīz ik pēc 4-6 mēnešiem, un tāpēc, ka mūsu dojo ir tikai 100m2 tatami, laika gaitā mums bija jāsāk otrā grupa. Arī mēs ļoti ātri atradām ļoti grūti organizēt apmācību tādā veidā, kas atbilstu dažāda vecuma bērniem vienā klasē. Tāpēc pēc tikai 1 ½ gadiem mēs nolēmām sadalīt šo klasi dažādās vecuma grupās.

Arī daudzi vecāki turpināja jautāt mums, vai mēs varētu vadīt klasi jaunākiem bērniem līdz 5 gadu vecumam. Mums nekad nebija nodoma to darīt, jo mana sieva un es nekad vēlējāmies mācīt “bērnudārzu”. Bet vecāku intereses bija ļoti augstas, tādēļ kādu dienu mēs teicām: “Labi, ja jūs varat organizēt 6 bērnus vienai klasei, mēs varam sākt klasi šai vecuma grupai.” Divas nedēļas vēlāk mums bija 12 bērni no 4 -7 gadus vecs. Tā rezultātā mums bija nodarbības trīs vecuma grupām: 4-7 gadi, 7-10 gadi un vairāk nekā 10 gadi.

Aikido jauniešu st gallen 01

Kad pagājis laiks un bērni kļuva vecāki un attīstījušies, jaunu klašu izveide bija neizbēgama. Vecums un bērnu skaits piespiež jūs vai nu veidot jaunas grupas, vai jūs pārvietojat lielāku dojo! Bet pilsētā, piemēram, St Gallen, izmaksas par telpām virs 100m2 ir tik augstas, ka labāk ir aizpildīt mazāku istabu ar vairākām grupām nedēļas laikā. Pēc 10 gadiem mūsu dojo tas ļāva mums palaist 7 grupas bērnu un jauniešu praktizē Aikido. Mūsu vecākajā grupā (līdz 17 gadu vecumam) jau ir daži, kas gatavojas šodanu eksāmenam.

Nu, tas bija tas, kā mēs sākām ar Aikido bērnu nodarbībām!

Vanesa Radd: Vai jūs varat dalīties ar lasītājiem principus, kurus jūs piešķirat savā mācībā?

Renato Filippina: Mani mācīšanas principi un filozofija ir saskaņā ar to, ko mani skolotāji ir nodevuši un darījuši zināmus no O-Sensei Aikido mācībām. Otrkārt, savienojuma unifikācijas harmoniskais virziens ir svarīgs punkts manās mācībās. Treškārt, tehnisko prasmju nodošana un pamatvirzienu precizitāte un garīgā izpratne, nezaudējot Aikido kā Budo cīņas būtību.

Vanessa Radd: Kādas bija problēmas, kad jūs pirmo reizi sāka mācīt bērnus, un vai tas kļūst labāk un vieglāk gadu gaitā?

Renato Filippins: Sākumā jums ir bērni, kuri pirmo reizi praktizē Aikido. Tev ir jāmāca viss no zemes – nav bērnu, kas varētu kalpot kā mācību modelis. Laika gaitā jaunāki bērni var kalpot par paraugu jaunajiem studentiem. Piemēram, jaunie studenti, ja tie ir redzējuši, ka vecāki to dara, jaunākiem skolēniem vieglāk var pieņemt tradicionālo dojo etiķeti, kad viņi dodas uz dojo.

Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, ka kā pieaugušo praktizētājam ir jāsaprot, ka bērniem ir vajadzīgi citi motīvi, lai turpinātu savu praksi. Tas ir vieglāk mācīt grupā, kurā ir daudz progresīvāki studenti nekā iesācēji. Protams, tas aizņem ilgāku laiku, lai tur nokļūtu – līdz ar to es domāju nokļūt līdz līmenim, kurā jums ir vismaz 20 līdz 30 bērni, kuri apmeklē apmēram divus gadus. Pēc tam tas kļūst vieglāk.

Aikido jauniešu st gallen 02

Vanesa Radd: Kādas problēmas jūs plānojat nākotnē?

Renato Filippins: Pēdējo desmit gadu laikā mēs centāmies tikt galā ar mūsdienu stagnāciju Aikido. Mēs gribējām pierādīt, ka dodžos ir iespējama izaugsme, koncentrējot savus centienus uz bērnu un jauniešu programmām. Dalības pieaugums man nebija vissvarīgākais, bet mana sieva, bet “dzīves principu” pārraidīšana, izmantojot Aikido praksi. Kad jūs māca bērniem aikido, vecākiem ir lielas cerības par to, cik bērni var izkļūt no praktizējošā aikido. Tāpēc nākotnē būs grūts uzdevums, kā mēs varam nosūtīt Aikido patieso vērtību sabiedrības labā, kā arī praktizētāja personīgo attīstību viņa dzīves laikā.

Vanessa Radd: Kas jums patika visvairāk par Aikido, it īpaši, ja runa ir par bērnu mācīšanu?

Renato Filippins: Bērnu entuziasms ir daudz lielāks, autentiskāks un patiesāks salīdzinājumā ar pieaugušajiem. Bērnu spontānās idejas ļāva mums radīt jaunas iespējas Aikido meditācijas mākslai. Tas padara apmācību ar bērniem ļoti jauku un patīkamu pieredzi. Kad dojo ir 20-30 bērni, rodas liekta atmosfēra ar neaprakstāmu enerģiju. Mūsu mākslas stagnācija pēdējo 20 gadu laikā ir novedusi pie tā, ka praktiķiem ir augsts vidējais vecums. Šajā vecuma grupā bieži vien tiek pielāgota fizikālā apmācība, kustības intensitāte, izturība un akromātiskā veiktspēja. Ar bērniem un pusaudžiem tas ir tieši pretējs – tas ir daudz enerģisks nekā pieaugušajiem. Mūsu skolotāji ir radījuši prieka atmosfēru jebkuram līmenim, un tā ir lieliska attīstības iespēja.

Vanessa Radd: Kādas bija vislabākās metodes, kā vadīt bērnu nodarbības, kuras atradāt un ieteiktu citiem dojos?

Renato Filippins: pirms mēs sākām ar Aikido bērnu nodarbībām, mēs pārbaudījām visā pasaulē, ja šim nolūkam izveidota īpaša sistēma. Daudzi dojos, tostarp Hombu Dojo, piedāvāja Aikido bērnu apmācību. 2004. gadā es nolēmu apmeklēt Hombu Dojo un lūdza atļauju palīdzēt dažās viņu bērnu nodarbībās. Tas man iedeva labu atsauci, lai sāktu. Visā savas izpētes laikā es atklāju daudzas spēles mācību metodes, lai ieviestu Aikido bērnu nodarbībās, kā arī idejas par to, kā rīkoties ar bērniem. Tomēr man jāatzīst, ka mana pētījuma laikā esmu saskārusies ar nespēju klasificēt kā faktisku sistēmu vai metodi. Piemēram, ja aplūkoju dažādo nacionālo džudo organizāciju metodisko struktūru, paralēlais salīdzinājums ar Aikido vēl nav realizējams. Tomēr šodien ir daudz dojos un asociāciju visā pasaulē, kas strādā, lai izstrādātu jaunus veidus, kā bērniem mācīt Aikido. Tādēļ nākotnē viens no uzdevumiem būtu mācīties viens no otra, organizējot nacionālos un starptautiskos apmaiņas seminārus ar dažādiem skolotājiem, organizācijām un tautām. Starptautiskā Aikido federācija (IAF) šajā procesā sniedz lielu atbalstu. Es priecājos dalīties ar ikvienu, kas ir ieinteresēts mācīties, kā attīstīt aikido programmas bērniem savā dojo ar mūsu metodi. Tas nozīmē, ka tas nenozīmē, ka mūsu metode ir labāka nekā pārējās. Es uzskatu, ka jebkurš atsevišķs ieguldījums, ko ikviens var dot, galu galā novedīs pie ieteikumu kopuma, kas palīdzēs izstrādāt labas prakses metodi ikvienam.

Vanesa Radd: ar kādām atšķirībām jūs saskaras, ja tādas ir, mācot bērnu skolas no vienas valsts, ar citu?

Renato Filippins: Kad es vadošu bērnu nodarbības, es pielāgoties ne tikai valsts īpatnībām, mentalitātei, bet arī valsts vēsturei vai dojo. Tāpēc tas ir vairāk adaptācijas, nevis atšķirība, ar kuru jūs nodarbojat citā valstī vai dojo.

Protams, pastāv atšķirības starp austrumiem un rietumiem. Atkarībā no valsts labklājības līmeņa motīvi, kāpēc bērni vēlas apgūt Aikido, ir atšķirīgi. Un šīs atšķirības ir uzreiz atpazīstamas – apmācību fiziskā intensitāte ir tikai viens no daudzajiem. Piemēram, vairāk pārtikušajās valstīs bērni ar uzmanības līmeņa deficītu un hiperaktivitātes traucējumiem (ADHS) ir biežāk sastopami nekā mazāk pārtikušās valstīs. Arī “dīvāna kartupeļu” bērni, visticamāk, atrastos tatamis bijušajās valstīs salīdzinājumā ar pēdējiem. Tādēļ aikido skolotājam vajadzētu pēc iespējas dziļāk izpētīt šīs sabiedrības parādības.

Vanesa Radd: Kāda bija lielākā vadošā mācība, ko jūs esat iemācījušies no visiem senjēziem pagātnē?

Renato Filippina: gandrīz neiespējami pateikt, kad vai kāda mācība no mana pagātnes senseis bija atslēga un kura ietekme veidoja manu aikido. Es domāju, ka daudzu gadu garumā tas bija process, kurā visas mīklas tika apvienotas. Protams, viens svarīgs aspekts, kas man bija no Nakazono sensei, kas man lika redzēt mazliet savādāk – tas bija apmēram 1970. gadā! – vienā nodarbībā viņš vienkārši teica: “tev ir jāpanāk enerģija bez pūlēm”. Es uzskatu, ka šie vārdi bija galvenais Aikido princips, jo tam ir milzīgs dārgums līderiem no visām dzīves jomām. Piemēram, Aikido praksē mums ir jāsaprot “Kuzushi” princips, pirms mēs varam pielietot metināšanas tehniku. Jūs vienkārši vadāt “izmaiņas” ar nelielu piepūli. Šis un citi noteiktie principi padara Aikido par unikālu instrumentu līderiem.

Aikido jaunieši st gallen 07

Vanessa Radd: Kāda ir lielākā mācība, no kuras vēlaties, lai bērni nokļūtu no Aikido?

Renato Filippins: Lai palīdzētu bērniem ieviest labāku dzīvesveidu Aikido. Tālāk palielinot un paplašinot, ir apsvērumi, kas dažiem bērniem ir piemērotāki. Ņemot vērā viņu pagātni, sociālo vidi, migrācijas izcelsmi, veselības stāvokli un citus faktorus, lielākā stunda, ko bērns var iegūt no Aikido, ir tas, kā viņš vai viņa var pienācīgi pielāgoties un pielāgoties viņa dzīves videi. Viņi arī spēj attīstīt gribasspēku, kas viņiem ļauj progresēt savā darbā katru dienu. Lai kļūtu par modernu Aikidoku, tam jābūt tādam pašam kā tatāmā. Ar to Aikido tad kļūst patiesi vērtīgs bērnam un kalpo kā ceļš viņa vai viņas dzīvē.


Pēc veiksmīga 1. Bērnu un jauniešu Aikido semināra, kas notika Sv. Gallenā, Šveicē, IAI priekšsēdētājs Kei Izawa ir noteicis pamatu Aikido popularizēšanai attiecībā uz bērniem.

“Mēs, IAF, uzskatām, ka bērnu un jauniešu programma ir būtiska Aikido augstai izaugsmei, kā arī bērnu attīstībai. Mēs atzīstam, ka dažādām kultūrām ir atšķirīga sociālā izcelsme un cerības, tādēļ mūsu loma nebūs vienotas mācību programmas izveidošana uz vienu Tomēr mēs uzskatām, ka ir svarīgi dalīties labākajā praksē, lai katra valsts varētu mācīties viens no otra un paaugstināt vispārējo aikido līmeni pasaulē. Ko IAF gribētu sasniegt, ir nodrošināt platformu ideju apmaiņai un iespējas bērniem un jauniešiem apmācīt tatāmi kopā ar citiem praktiķiem no citām valstīm. Mēs pētām iespēju, ka tuvākajā nākotnē Japānā būs demonstrācijas pasākums, un ir patīkami sākt darboties lokāli un reģionāli, lai cilvēki varētu pierast šīs aizraujošās sapulces. Es priecājos novērot to bērnu prieku, kuri š.g. jūnijā ieradās svētku galēnā Šveices aikikai. “

Aikido jauniešu st gallen 05

{ Comments are closed }